Skolotāji - skolas absolventi

Šajā lappusītē skolotājas, mūsu skolas absolventes, dalās ne tikai ar savām atmiņām par skolu, bet pievieno arī  fotoattēlus, piedāvājot ieskatīties ne tikai fotogrāfijās no skolas dzīves, bet arī goda rakstos un pat savās liecībās!!!

Savus iespaidus par skolas dzīvi skolotājas apraksta atbildot uz anketas jautājumiem:
  1. Jūsu mīļākie mācību priekšmeti skolā. 
  2. Kāpēc  Jūs nolēmāt kļūt par skolotāju? 
  3. Jūsu skolotāji, kuru mācību metodes un paņēmienus Jūs pielietojāt sava darbā. 
  4. Interesants gadījums no skolas gadiem.
  5. Novēlējumi skolai.

Mūsu skolotāji - skolas absolventi: LIvija Kamuškina (latviešu valodas un literatūras skolotāja), Jekaterina Arnautova (sākumskolas skolotāja), Vjačeslavs Goļinskis (sporta skolotājs), Marina Poļakova (angļu valodas skolotāja), Ilona Ivanova (sporta skolotāja), Jeļena Judina (ekonomikas skolotāja), Veronika Salarjova  (latviešu valodas un literatūras skolotāja), .


     Līvija Kamuškina  (latviešu valodas un literatūras skolotāja):



    1. 1970.gadā sāku mācīties Liepājas 11. vidusskolā 1.klasē. Mana pirmā klases audzinātāja bija sk. Smāģe. 1979.gadā jau mācījos 10. klasē un 1. septembrī devāmies lielā gājienā no 11. uz 7. vidusskolu, un tā jau 35 gadus esmu šajā skolā un pat tajā pašā klasē, kur mācījās arī mana klase.
    Skolā man patika vairāki mācību priekšmeti - protams, latviešu valoda un literatūra, ko mācīja sk.Krebse un Aina Vaškeviča (mana klases audzinātāja 10. – 11.kl.), mūzika sk. Elvīra Vīka (mana klases audzinātāja no 4.-8. klasei). Man patika dziedāt un stundās mēs  tiešām dziedājām!!!
    2.Tagad domāju, ka laikam bija bailes kaut ko mainīt, bija pierasts skolā. Pēc skolas beigšanas vienu gadu mācījos Vecāko pionieru vadītāju skolā Rīgā, pēc tās beigšanas atgriezos savā skolā, kur strādāju iegūtajā profesijā un mācīju latviešu valodu krievu skolēniem. Tad institūts, neklātiene, un, re, kur esmu!
    3. Man bija ļoti labi skolotāji – laikam pa druskai kaut ko no katra, un ir tas, kas ir. Galvenais – uzskatīt, ka katrs skolēns ir personība un savā vecumā pieaudzis. Ja rājos, tad vienmēr pa „djēlu” un skolēni to saprot, it īpaši, kad pašiem bērni iet skolā. Man patīk arī jokot, viņiem arī tas patīk. Tā mēs sadzīvojam. Liekas, ka sadzīvojam.
    4. Mēs bijām draudzīga klase. Vienreiz, laikam bijām 7. Klasē, aizgājām pārgājienā, nebrīdinot klases audzinātāju, bet vecākiem pateicām, ka ejam kopā ar viņu. Protams, viss atklājās. Tas bija laikam pirms Skolotāju dienas. Nākamā dienā mūsu klases audzinātāja bija tā apvainojusies, ka atdeva atpakaļ visus ziedus un dāvanas, ko bijām uzdāvinājuši. Vēl šobrīd atceros, nepatīkama sajūta, bet vēlāk salabām, viss bija labi.
    5. Lai ir skolēni, kas mācās, lai mēs viens ar otru saprastos!  Lai skola pastāvētu vēl 135 gadus!




    Jekaterina Arnautova (sākumskolas skolotāja):


    1. Krievu valoda un literatūra.
    2. Manās dzīslās rit pedagogu asinis, esmu skolotāja ceturtajā paaudzē.
    3. Daudz ko esmu iemācījusies no savas  mammas, kura nostrādāja skolā 42 gadus.
    4. Kā uzspridzināja tualetes podu pēc ķīmijas stundas.
    5. Nezaudēt  prātu, labestību un mūžīgo!





    Vjačeslavs Goļinskis (sporta skolotājs):

    Uz 7.vsk.  es atnācu pirmajā klasē un tas bija 1980.gada 1.septembris. Protams, manā mīļākā stunda bija fizkultūra. Es biju ļoti kūstīgs, sportisks un man paveicās mācīties no 5. līdz 8.klasei speciāli izveidotājā sporta klasē. Šajā klasē mācijās skolēni,  kas nodarbojās sporta sekcijās- pārsvarā vieglatlētikā.  Mums bija ļoti interesanta dzīve - mūsu klase  piedalījās pilsētas, republikas un vissavienībās (PSRS) mēroga sacensībās. Mēs vienmēr ieņēmām visaugstākās vietas. Klase bija ļoti saliedēta, draudzīga, un tas mums palīdzēja ne tikai sportā, bet arī ikdienā, mācībās.                                                                                   
    Izņemot fizkultūru vēl man patika krievu valoda un vēsture.   Savā klasē es pildīju fizkultūras  organizatora (fizorga) pienākumus. Bet tajā laikā es pat nedomaju par to, ka kļūšu par skolotāju. Tikai vidusskolā, skatoties uz savu treneri V.Aloncevu (viņš arī dažus gadus strādāja mūsu skolā), sāku domāt par trenera specialitāti.           
                                                                                                      

    Bet vissiltākās atmiņas ir par  manu pirmo skolotāju- 1.-4.klases skolotāju  Mariju Ivanovnu Ušakovu. Galvenokārt ar savu attieksmi pret mums, ar savu labsirdību un mīlestību pret bērniem. Uzskatu, ka tās  ir vienas no galvenājām  laba pedagoga īpašībām.                
    Protams, esmu daudz iemācījies no saviem  fizkultūras skolotājiem- A.Gedrovica, L. Karpuhina un N.Popova.      
                        

    Gribu pateikt lielu paldies visiem saviem 7.vsk skolotājiem, kas mani mācīja un audzināja, un lielākā vai mazākā mērā piedalījās manas personības veidošanā.       
                                                                       
    Novēlu skolai vairāk gudru skolēnu, saprotošu vēcāku un profesionālu pedagogu!                                          
    Un vēl novēlu priecīgi nosvīnēt skolas jubileju un veiksmīgi iziet akreditāciju!

     
    Marina Poļakova (angļu valodas skolotāja):



    1.    Skolas laikos man ļoti patika humanitārie priekšmeti (zinātnes):


    angļu valoda, kultūras vēsture, krievu literatūra, mājturība un mūzika. Es labprāt dziedāju korī, mēs piedalījamies dažādos pilsētas konkursos.


    2.    Es jau piektājā klasē nolēmu saistīt savu dzīvi ar angļu valodu, nezinu kāpēc vienkarši iemīlējos šajā valodā. Bet, kurš cilvēks ka ne skolotājs var tik daudz laika pavadīt ar savu mīļāko macību priekšmetu?! 


    3.    No saviem skolotājiem es iemācījos būt atbildīga, pacietīga un nebaidīties iet uz priekšu, lai sasniegtu savus mērķus. Es jau no skolas laikiem sapratu, ka skolotājs – tas ir ne tikai cilvēks, kuram perfekti ir jāzina savs priekšmēts, viņam jāprot atbildēt uz visiem skolēnu jautājumiem, jāprot risināt skolēnu problēmas, jābūt gatavam vienmēr palīdzēt saviem audzēkņiem! Un tādi bija mani skolotāji, milzīgs paldies viņiem par to!


    4.    Par smieklīgu gadījumu man grūti pateikt, skolas laikos biju ļoti nopietna skolniece un skolā macījos, nevis smējos. 


    5.    Gribētu novēlēt visiem skolotājiem stipru veselību, pacietību, profesionālu karjeras izaugsmi un jauku garastāvkli, jo ar smaidu ir vieglāk soļot pa dzīvi uz priekšu.




     


      Ilona Ivanova (sporta skolotāja):
     


    Tiklīdz uzbūvēja 7.vidusskolu, mēs  no 11.vidusskolas pārvācamies šajā jaunajā skolā. Mana pirmā skolotāja bija Šoņa Irīna Valdimirovna. Vēlāk  par manām klases audzinātājām bija  skolotājas Annošenkova, Popova, Žigune, kurām gribu pateikties no visas sirds. No 4. līdz 8. klasei mācījos sporta klasē. Visas skolas gaitas bija pielāgotas  tā , lai mēs varētu 2- 3 reizes apmeklēt treniņus. Pateicoties  tam, mēs vairākkārt kļuvām par  Latvijas čempioniem.


    1. Fiziskā kultūra, mēs saucām to  par fizra, bioloģija, angļu valoda.
    2. Tāpēc, ka mani vecāki  bija skolotaji un treneri.
    3. No skolotājas Popovas un Karpuhinas.
    4. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Atmiņā palicis kā mēs maijā aizlaidāmies no  stundām uz jūru ( izlēcām pa 1 stāva logu), un no klases audzinātajas paslēpāmies zem ūdens, bet gaisa ilgam laikam nepietika. Nācās iznirt un doties uz skolu pēc dienasgramatām. Atmiņā palika arī visas klases brauciens uz Viskrievijas nometni „Orļonok”, kur mēs piedalījāmies Vissavienības  sacensībās „Cerību starti”  un arī daudzos citos pasākumos – pārgājienos, ekskursijās.
    5. Skolai novēlu izplaukumu, skolotājiem – veselību, pateicīgus skolēnus, bet mans sapnis ir  jauns stadiona un laukumu klājums.




      Jeļena Judina (ekonomikas skolotāja):
    1. Matemātika, vēsture, sociālās zinības.Neplānoju un nedomāju, viss notika pavisam nejauši. Plānoju kļūt par ekonomisti, kad izaugs dēls. Bet vienreiz, kad pastaigājos ar ratiņiem apkārt skolai, satiku direktoru. Viņš palūdza izlīdzēt dzimtajai skolai, jo sākās mācību gads un skolā nebija vēstures skolotāja. Domāju, ka pastrādāšu pusgadu un viss, bet izrādījās, ka nav nekā pastāvīgāka par īslaicīgo! To var apliecināt pedagoģiskā darba stāža 25 gadi.  
    2. Mana mīļākā matemātikas skolotāja un klases audzinātāja Ševčenko Tamara Nikolajevna man bija un būs pedagoga un cilvēka etalons. Bet mācos es visu mūžu un pārņēmu daudz ko lietderīgu no visiem pedagogiem.
    3. Mana mīļākā matemātikas skolotāja un klases audzinātāja Ševčenko Tamara Nikolajevna man bija un būs pedagoga un cilvēka etalons. Bet mācos es visu mūžu un pārņēmu daudz ko lietderīgu no visiem pedagogiem. 
    4. Diemžēl, visus interesantus gadījumus nevar uzskatīt par labu un atdarināmu paraugu! Tajos ir vērojamas vai nu huliganisma elementi, vai nu stūrgalvības pazīmes. Neskatoties uz to, ka es biju klases aktīviste un teicamniece, es nebaidījos paust savu viedokli.

    5.  Es vienmēr uzskatīju, ka mūsu skola ir vislabākā! Un novēlējums ir viens – turēt savu marku!